press play:
hmm.ļoti ilgi jau...
sen sen, un joprojām.
kopš vismaz sešiem gadiņiem, ja ne agrāk.
vienmēr atceros, vai....nezinu.
anyways...here it goes.
es, vai kāds....
dzirdu santana-oye coma vakautkur tuvu pie jūras...
ir balta divstāvīga cafē, vai kautkāds resort/inn.
ar tiem lietussardziņiem uz balkona.
sajūtā tāda, Kuba, neesmu tur bijis, bet izliekas.
vecās kubas mašīnas. 1957 bel air vai kautkas tāds.
es, vai kāds valkā baltu uzvalku, ar smēķi rokās, es nemācēšu pateikt,
vai esmu mašīnā, vai uz kājām, gara iela ar plamām pa vidu, divās kārtās,
ļoti saulains. un ir tā sajūta takā personība, skats uz dzīvi spēcīgi jūtams.
vienmēr pa retam kautkur kautkā tas precīzi ienāk man prātā.
bet likas ka šis cilvēs/es nomirst.
powerful 1950/60 scarface feel.
tiešām nezinu...
bet iespējams pagājušā dzīve, vai vnk sapnis kas iesprūdis prātā.
lai nu kā, man šķiet interesanti.
enjoi the brilliant song and think, have you had something like that?
or is it that im just fucking nuts. ;D
2 comments:
ahhh, tā dziesma. old memories.
skaista vīzija, manuprāt. nezinkādēļ asociējas ar skaidru skatu uz dzīvi.
man arī ir bijuši tādi brīži. tik spilgti, ka šķiet atmiņas, bet skaidri zināms, ka atmiņas tās nevar būt... vismaz ne manas.
phuu,
tad labi, jo ir vēl..
dažas bet šī tāda interestanta. ;]
Post a Comment